Catutthakaṇḍa
30, 58.Aṃbyañjane niggahitaṃ.
Niggahitaṃ kho byañjane pare aṃ iti hoti.
Evaṃ vutte, taṃ sādhūti paṭissuṇitvā.
31, 49.Vaggantaṃ vā vagge.
Vaggabhūte byañjane pare niggahitaṃ kho vaggantaṃ vā pappoti.
Tanniccutaṃ, dhammañcare sucaritaṃ, cirappavāsiṃ purisaṃ. Santantassa manaṃ hoti, taṅkāruṇikaṃ, evaṅkho bhikkhave sikkhitabbaṃ.
Vāggahaṇenaniggahitaṃ kho lakārādeso hoti. Puggalaṃ.
Vāti kasmā? Na taṃ kammaṃ kataṃ sādhu.
32, 50.Ehe uṃ.
Ekārahakāre pare niggahitaṃ kho ñakāraṃ pappoti vā.
Paccattaññeva parinibbāyissāmi, taññevettha paṭipucchissāmi, evañhi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ. Tañhi tassa musā hoti.
Vāti kasmā? Evametaṃ abhiññāya, evaṃ hoti subhāsitaṃ.
33, 50.Saye ca.
Niggahitaṃ kho yakāre pare saha yakārena ñakāraṃ pappoti vā.
Saññogo, saññuttaṃ.
Vāti kasmā? Saṃyogo, saṃyuttaṃ.
34, 52.Madā sare.
Niggahitassa kho sare pare makāradakārādesā honti vā.
Tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ, etadavoca satthā.
Vāti kasmā? Akkocchi maṃ avadhi maṃ, ajini maṃ ahāsi me.
35, 34.Ya va ma da na ta ra lā cāgamā.
Sare pare yakāro vakāro makāro dakāro nakāro takāro rakāro lakāro ime āgamā honti vā.
Nayimassa vijjā, yathayidaṃ cittaṃ. Migī bhantā vudikkhati, sittā te lahu messati, asittā te garu messati. Asso bhadro kasāmiva, sammadaññā vimuttānaṃ. Manasādaññā vimuttānaṃ, attadatthamabhiññāya. Ciraṃnāyati, ito nāyati. Yasmātiha bhikkhave, tasmātiha bhikkhave, ajjatagge pāṇupetaṃ. Sabbhireva samāsetha, āraggeriva sāsapo, sāsaporiva āraggā. Chaḷabhiññā, saḷāyatanaṃ.
Vāti kasmā? Evaṃ mahiddhiyā esā, akkocchi maṃ avadhi maṃ, ajini maṃ ahāsi me, ajeyyo anugāmiko.
Caggahaṇena idheva makārassa pakāro hoti. Cirappavāsiṃ purisaṃ.
Kakārassa ca dakāro hoti. Sadatthapasuto siyā.
Dakārassa ca takāro hoti, sugato.
36, 47.Kvaci o byañjane.
Byañjane pare kvaci okārāgamo hoti.
Atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ. Parosahassaṃ.
Kvacīki kasmā? Etha passathimaṃ lokaṃ, andhībhūto ayaṃ loko.
37, 57.Niggahitañca.
Niggahitañcāgamo hoti sare vā byañjane vā pare kvaci.
Cakkhuṃudapādi, avaṃsiro, yāvañcidha bhikkhave purimaṃ jātiṃ sarāmi, aṇuṃthūlāni sabbaso, manopubbaṅgamā dhammā.
Kvacīti kasmā? Idheva naṃ pasaṃsanti, pecca sagge pamodati, na hi etehi yānehi, gaccheyya agataṃ disaṃ.
Caggahaṇena visaddassa ca pakāro hoti. Pacessati, vicessati vā.
38, 53.Kvaci lopaṃ.
Niggahitaṃ kho sare pare kvaci lopaṃ pappoti.
Tāsāhaṃ santike, vidūnaggamiti.
Kvacīti kasmā? Ahameva nūna bālo etamatthaṃ viditvāna.
39, 54.Byañjaneca.
Niggahitaṃ kho byañjane pare kvaci lopaṃ pappoti.
Ariyasaccānadassanaṃ, etaṃ buddhānasāsanaṃ.
Kvacīti kasmā? Etaṃ maṅgalamuttamaṃ, taṃ vo vadāmi bhaddante.
40, 55.Paro vāsaro.
Niggahitamhā paro saro lopaṃ pappoti vā.
Bhāsitaṃ abhinandunti, uttattaṃva, yathābījaṃva, yathādhaññaṃva.
Vāti kasmā? Ahameva nūna bālo, etadahosi.
41, 56.Byañjano ca visaññogo.
Niggahitamhā parasmiṃ sare lutte yadi byañjano sasaññogo visaññogo hoti.
Evaṃsa te āsavo, pupphaṃsā uppajji.
Lutteti kasmā? Evamassa vidūnaggamiti.
Caggahaṇena tiṇṇaṃ byañjanānamantare ye sarūpā, tesampi lopo hoti. Agyāgāraṃ, paṭisanthāravutyassa.
Iti sandhikappe catuttho kaṇḍo.