Tekālika
Kitakappaccayantanaya
Idāni kitakappaccayā vuccante.
Kara karaṇe, pure viya dhātusaññādi.
Kumbhaiccupapadaṃ, tato dutiyā.
‘‘Kumbhaṃ karoti, akāsi, karissatī’’ti vā viggahe –
‘‘Parā, paccayā’’ti ca vattate.
561.Dhātuyākammādimhi ṇo.
Kammasmiṃ ādimhi sati dhātuyā paro ṇappaccayo hoti.
So ca –
562.Aññe kita.
Tatiye dhātvādhikāre vihitā kiccehi aññe paccayā kiticceva saññā hontīti kitasaññā katā.
563.Kattari kita.
Kattari kārake kitapaccayo hotīti niyamato kattari bhavati, so ca ‘‘ṇādayo tekālikā’’ti vuttattā kālattaye ca hoti. Pure viya kāritabyapadesaṇalopavuddhiyo, paccayantassāliṅgattā syādimhi asampatte ‘‘taddhitasamāsakitakā nāmaṃvātavetunādīsu cā’’ti kitakantattā nāmaṃva kate syādyuppatti, tato kumbhaṃ karotīti atthe ‘‘amādayo parapadebhī’’ti dutiyātappurisasamāso, ‘‘nāmāna’’ntiādinā samāsasaññā, ‘‘tesaṃ vibhattiyo lopā cā’’ti vibhattilopo, ‘‘pakati cassa sarantassā’’ti pakatibhāvo, puna samāsattā nāmamiva kate syādyuppatti.
So kumbhakāro, te kumbhakārā iccādi. Itthiyaṃ kumbhakārī, kumbhakāriyo iccādi, tathā kammaṃ karotīti kammakāro. Evaṃ mālākāro, kaṭṭhakāro, rathakāro, suvaṇṇakāro, suttakāro, vuttikāro, ṭīkākāro.
Gaha upādāne, pattaṃ agaṇhi, gaṇhāti, gaṇhissatīti vā pattaggāho. Evaṃ rasmiggāho, rajjuggāho.
Ve tantasantāne, tantaṃ avāyi, vāyati, vāyissatīti vā tantavāyo, ‘‘te āvāyā kārite’’ti āyādeso, vākye panettha ‘‘te āvāyā’’ti yogavibhāgena āyādeso. Evaṃ tunnavāyo.
Mā parimāṇe, dhaññaṃ amini, mināti, minissatīti vā atthe ṇappaccaye kate –
‘‘Ṇamhī’’ti vattate.
564.Ākārantānamāyo.
Ākārantānaṃ dhātūnaṃ antassa āyādeso hoti ṇakārānubandhe paccaye pare, saralopādi. Dhaññamāyo. Evaṃ dānaṃ dadātīti dānadāyo.
Kamu kantimhi, dhammaṃ akāmayi, kāmayati, kāmayissatīti vā dhammakāmo puriso, dhammakāmā kaññā, dhammakāmaṃ cittaṃ. Evaṃ atthakāmo, hitakāmo, sukhakāmo, dhammaṃ pāletīti dhammapālo iccādi.
Damu damane, ‘‘ariṃ adami, dameti, damissatī’’ti viggahe ‘‘dhātuyā’’ti adhikāro, ‘‘kammādimhī’’ti ca vattate.
565.Saññāyamanu.
Kammūpapade ādimhi sati saññāyaṃ gamyamānāyaṃ dhātuyā appaccayo hoti, upapadante nukārāgamo ca. Ettha ca ‘‘nu niggahītaṃ padante’’ti sutte ‘‘padante’’ti vacanato upapadanteyeva nukārāgamo hotīti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Tesu vuddhī’’tiādinā ukāralopo. Ayaṃ pana nvāgamo samāsaṃ katvā upapadavibhattilope kateyeva hotīti veditabbaṃ.
566.Nu niggahītaṃ padante.
Upapadabhūtanāmapadante vattamāno nukārāgamo niggahītamāpajjate, niggahītassa vaggantattaṃ, sesaṃ samaṃ, vuddhābhāvova viseso, arindamo rājā.
Tathā tara taraṇe, vessaṃ taratīti vessantaro, taṇhaṃ karoti hiṃsatīti taṇhaṅkaro bhagavā. Evaṃ medhaṅkaro, saraṇaṅkaro, dīpaṅkaro.
‘‘Ādimhi, a’’iti ca vattate.
567.Pure dadā ca iṃ.
Purasadde ādimhi sati ‘‘dada dāne’’iccetāya dhātuyā appaccayo hoti, purasadde akārassa iñca hoti. Ettha ca ‘‘tadanuparodhenā’’ti paribhāsato purasaddantasseva iṃ hotīti daṭṭhabbaṃ. Ṇādīnaṃ tekālikattepi upapadatthavisesena atīteyevāyamappaccayo hotīti daṭṭhabbaṃ. Pure dānaṃ adadīti purindado sakko. Idhāpi vibhattilope kateyeva iṃādeso.
‘‘Kammādimhi, a’’iti ca vattate.
568.Sabbato ṇvu tvāvī vā.
Sabbato dhātuto kammādimhi vā akammādimhi vā sati a ṇvu tu āvī iccete cattāro paccayā honti. Vāggahaṇaṃ ‘‘akammādimhi vā’’ti vikappanatthaṃ.
Appaccaye tāva – dhara dhāraṇe, dhammaṃ adhari, dharati, dharissatīti vā dhammadharo. Evaṃ vinayadharo. Tathā taṃ karotīti takkaro, dvittaṃ. Evaṃ hitakaro, divasakaro, dinakaro, divākaro, nisākaro, dhanuṃ gaṇhātīti dhanuggaho. Evaṃ kaṭaggaho, sabbakāmaṃ dadātīti sabbakāmadado, sabbadado.
Āto pana – annaṃ adāsi, dadāti, dadissatīti annado. Evaṃ dhanado, saccaṃ sandahatīti saccasandho. Pā pāne, majjaṃ pivatīti majjapo. Tā pālane, gavaṃ saddaṃ tāyatīti gottaṃ. Evaṃ kattari.
Akammādimhi pana ‘‘yasmā dapetī’’ti sutte bhayaggahaṇena sesasādhanepi appaccayo.
Nī pāpuṇane vipubbo, vinesi, vineti, vinessati etena, etthāti vā vinayo, ‘‘aññesu cā’’ti vuddhi, ayādeso ca, nayanaṃ nayo. Si sevāyaṃ nipubbo, nissīyittha, nissīyati, nissīyissatīti vā nissayo. Si saye, anusayi, anuseti, anusessatīti vā anusayo.
I gatimhi patipubbo, paṭicca ekasmā phalametīti paccayo, samudayo. Ci caye, vinicchīyate anena, vinicchayanaṃ vā vinicchayo, uccayanaṃ uccayo, sañcayo, dhammaṃ vicinātīti dhammavicayo. Khī khaye, khayanaṃ khayo. Ji jaye, vijayanaṃ vijayo, jayo. Kī dabbavinimaye, vikkayanaṃ vikkayo, kayo. Lī silesane, allīyati etthāti ālayo, layo. Evaṃ ivaṇṇantato.
Āsuṇantīti assavā, avādeso, paṭissavanaṃ paṭissavo. Su gatimhi, ābhavaggā savantīti āsavā. Ru sadde, ravatīti ravo. Bhavatīti bhavo. Pabhavati etasmāti pabhavo. Lū chedane, lavanaṃ lavo. Evaṃ uvaṇṇantato.
Niggaṇhāti, niggahaṇaṃ vā niggaho, paggaho, saṅgaṇhāti tena, saṅgahaṇaṃ vā saṅgaho. Vara varaṇe, saṃvaraṇaṃ saṃvaro. Dara ādare, ādaraṇaṃ ādaro. Āgacchati, āgamananti vā āgamo, āgamīyanti ettha, etena vā atthāti āgamo pariyatti. Sappatīti sappo. Dibbatīti devo. Kamu padavikkhepe, pakkamanaṃ, pakkamatīti vā pakkamo. Evaṃ vikkamo.
Cara caraṇe, vane caratīti vanacaro, kāmo avacarati etthāti kāmāvacaro loko, kāmāvacarā saññā, kāmāvacaraṃ cittaṃ. Gāvo caranti etthāti gocaro, chaṭṭhītappuriso.
Pādena pivatīti pādapo. Evaṃ kacchapo, tatiyātappuriso.
Ruha janane, sirasmiṃ ruhatīti siroruho, guhāyaṃ sayatīti guhāsayaṃ cittaṃ. Evaṃ kucchisayā vātā. Ṭhā gatinivattimhi, pabbate aṭṭhāsi, tiṭṭhati, ṭhassatīti vā pabbataṭṭho puriso, pabbataṭṭhā nadī, pabbataṭṭhaṃ osadhaṃ. Evaṃ thalaṭṭhaṃ, jalaṭṭhaṃ, sattamītappuriso.
569.Gahassupadhasse vā.
Gahaiccetassa dhātussa upadhassa ettaṃ hoti vā, upadhāti antakkharato pubbakkharassa parasamaññā, gayhatīti gehaṃ, gahaṃ vā.
Ṇvuppaccaye rathaṃ karotīti atthe ṇvuppaccayo, so ca ‘‘aññe kita’’ti kitasaññattā ‘‘kattari kita’’ti kattariyeva bhavati, tato kāritabyapadesa ṇalopavuddhiyo.
570.Anakā yuṇvūnaṃ.
Yuṇvuiccetesaṃ paccayānaṃ ana akaiccete ādesā hontīti akādeso. Sesaṃ kumbhakārasaddasamaṃ, rathakārako. Tathā annaṃ dadātīti annadāyako, ‘‘ākārantānamāyo’’ti āyādeso, ‘‘itthiyamato āpaccayo’’ti āpaccayo, ‘‘tesu vuddhī’’tiādinā akārassa ikāro, annadāyikā kaññā, annadāyakaṃ kulaṃ. Lokaṃ netīti lokanāyako, vineti satteti vināyako, ‘‘te āvāyā kārite’’ti āyādeso.
Akammūpapade karotīti kārako, kārikā, kārakaṃ. Dadātīti dāyako, dāyikā, dāyakaṃ. Netīti nāyako, nāyikā, nāyakaṃ. Bhagavato ovādānusāsaniṃ asuṇi, suṇāti, suṇissatīti vā sāvako, sāvikā, āvādeso. Lunātīti lāvako. Pu pavane, punātīti pāvako, bhavatīti bhāvako, upāsatīti upāsako, upāsikā. Gaṇhātīti gāhako.
Pacatīti pācako. Ayaji, yajati, yajissatīti vā yājako. Ettha hi ‘‘kagā cajāna’’nti cajānaṃ kagatte sampatte –
571.Nakagattaṃ cajā ṇvumhi.
Dhātvantabhūtā cakārajakārā kakāra gakārattaṃ nāpajjante ṇvuppaccaye pareti paṭisiddhattā na bhavati.
Jana janane, janetīti janako, janikā, ‘‘ghaṭādīnaṃ vā’’ti ettha vāggahaṇena vuddhi na hoti. Evaṃ khanatīti khanako, sametīti samako, gametīti gamako, dametīti damako, ahani, hanti, hanissatīti vā vadhako, ‘‘vadho vā sabbatthā’’ti hanassa vadhādeso, hantīti yātako, ‘‘hanassa ghāto’’ti ṇvumhi ghātādeso, gāvo hanatīti goghātako, rundhatīti rundhako, niggahītāgamo, saṃyogantattā na vuddhi hoti. Evaṃ bhuñjatīti bhuñjako, kiṇātīti kāyako, pāletīti pālako, pūjetīti pūjako.
572.Nudādīhi yuṇvūnamanānanākānanakā sakāritehi ca.
Nudādīhi dhātūhi, sakāritehi ca dhātūhi paresaṃ yuṇvuppaccayānaṃ yathākkamaṃ ana ānana aka ānanakaiccete ādesā honti.
Ettha hi –
Sakāritehi yuṇvūnaṃ, kāriyassa vidhānato;
Kiccakitthambhavo dhātu-ppaccayehipi vediyo.
Nuda khepe papubbo, panudi, panudati, panudissatīti vā atthe ṇvuppaccayo, tassiminā akādeso, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā nudissa dīgho, panūdako.
Sūda paggharaṇe, sūdatīti sūdako. Ñā avabodhane, aññāsi, jānāti, jānissatīti vā atthe ṇvuppaccayo, tassānena ānanakādeso, ‘‘ñāssa jājaṃnā’’ti jādeso, saralopādi, jānanako.
Sakāritehi pana āṇa pesane, āṇāpesi, āṇāpeti, āṇāpessatīti vā atthe ‘‘sabbato ṇvutvāvī vā’’ti ṇvuppaccayo, tassiminā akādeso, saralopādi, āṇāpako, saññāpetīti saññāpako, sañjānanako, ettha ānanakādeso, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā kāritalopo. Tathā dāpetīti dāpako, ‘‘anakā yuṇvūna’’nti akādeso, patiṭṭhāpetīti patiṭṭhāpako, nibbānaṃ sampāpetīti nibbānasampāpako, kārāpetīti kārāpako, kārāpikā iccādi.
Tuppaccaye akāsi, karoti, karissatīti vā atthe ‘‘sabbato ṇvutvāvī vā’’ti tuppaccayo, so ca kitasaññattā ṇvuppaccayo viya sabbattha kattariyeva bhavati.
‘‘Antassā’’ti vattate.
573.Karassa ca tattaṃ tusmiṃ.
Karaiccetassa dhātussa antassa rakārassa takārattaṃ hoti tuppaccaye pare. Casaddena bharādīnañca, tato nāmamiva kate syādyuppatti, ‘‘satthupitādīnamā sismiṃ silopo cā’’ti āttaṃ, silopo, tassa kattā takkattā, chaṭṭhīsamāso. Tathā bharatīti bhattā.
Hara haraṇe, haratīti hattā, bhindatīti bhettā, bheditā vā, chindatīti chettā, dadātīti dātā, bhojanassa dābhā bhojanadātā, sandahatīti sandhātā, avaci, vacati , vakkhatīti vā vattā, ‘‘bhujādīnamanto no dvi cā’’ti dhātvantalopo, dvittañca, bhuñjatīti bhottā, abujjhi, bujjhati, bujjhissatīti vā bujjhitā, yakārikārāgamā, jānātīti ñātā, jinātīti jetā, suṇātīti sotā, gaṇhātīti gahetā, bhavatīti bhavitā, saratīti saritā, gacchatīti gantā. ‘‘Gama khana hanādīnaṃ tuṃ tabbādīsu na’’iti dhātvantassa nattaṃ. Evaṃ khanatīti khantā, hanatīti hantā, maññatīti mantā, pāletīti pāletā, pālayitā.
Kārite bhāvetīti bhāvetā, bhāvayitā. Evaṃ sāretā, sārayitā, dāpetā, dāpayitā, hāpetā, hāpayitā, nirodhetā, nirodhayitā, bodhetā, bodhayitā, ñāpetā, ñāpayitā, sāvetā, sāvayitā, gāhebhā, gāhayitā, kāretā, kārayitā, kārāpetā, kārāpayitā iccādi.
Āvīpaccaye disa pekkhane, bhayaṃ apassi, passati, passissatīti vā atthe āvīpaccayo, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā disassa dassādeso, bhayadassāvī, bhayadassāvino iccādi daṇḍīva neyyaṃ. Itthiyaṃ bhayadassāvinī. Napuṃsake bhayadassāvi cittaṃ.
Sāsa anusiṭṭhimhi, sadevakaṃ lokaṃ diṭṭhadhammikādivasena sāsatīti atthe –
574.Sāsādīhi ratthu.
Sāsaiccevamādīhi dhātūhi ratthuppaccayo hoti.
‘‘Ramhi ranto rādi no’’ti rādilopo, saralopādi, nāmabyapadeso, syādyuppatti, āttaṃ, silopo. Satthā, satthāro.
Pā rakkhaṇe, puttaṃ pātīti atthe –
575.Pāditoritu.
Pāiccevamādito dhātuggaṇato rituppaccayo hoti, rādilopo saralopādi. Pitā. Dhara dhāraṇe, mātāpitūhi dharīyatīti dhītā, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā ikārassa dīgho.
Māna pūjāyaṃ, dhammena puttaṃ mānetīti atthe –
576.Mānādīhi rātu.
Māna bhāsaiccevamādīhi dhātūhi rātuppaccayo hoti, rādilopo, mātā. Bhāsa viyattiyaṃ vācāyaṃ, pubbe bhāsatīti bhātā iccādi.
Visa pavesane papubbo, pāvisi, pavisati, pavisissatīti vā atthe –
577.Visa ruja padādito ṇa.
Visa ruja padaiccevamādīhi dhātūhi paro ṇappaccayo hotīti ṇappaccayo. So ca kitasaññattā kattari bhavati, kāritabyapadesaṇalopa vuddhiyo, paveso.
Tathā ruja roge, aruji, rujati, rujissatīti vā rogo, ‘‘kagācajāna’’nti jakārassa gakāro, uppajjatīti uppādo. Phusa phusane, aphusi, phusati, phusissati, phusanti vā tena sampayuttāti phasso, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā phusassa phasso, saṃyogantattā na vuddhi. Bhavatīti bhāvo. Uca samavāye, ucatīti oko, cakārassa kakāro. Aya gatimhi, ayi, ayati, ayissati, ayati vā itoti āyo. Budha avagamane, sammā bujjhatīti sambodho, āharatīti āhāro, upahanatīti upaghāto, ‘‘hanassa ghāto’’ti ghātādeso.
Ranja rāge, ranjatīti atthe ṇappaccayo.
578.Niggahīta saṃyogādi no.
Saṃyogasmiṃ ādibhūto nakāro niggahītamāpajjate. Niggahītassa vaggantattaṃ, jakārassa gattaṃ, raṅgo.
579.Ṇamhi ranjassa jo bhāvakaraṇesu.
Ranjaiccetassa dhātussa antabhūtassa njassa jakārādeso hoti bhāvakaraṇaiccetesvatthesu vihite ṇakāravatippaccaye pare.
Ettha hi –
Ṇamhi ranjassa karaṇe, jādesassa vidhānato;
Akattaripi viññeyyo, kārake ṇassa sambhavoti.
Ranjanti anenāti rāgo, rañjīyati anenāti vā rāgo, sayaṃ rañjatītipi rāgo. ‘‘Ṇamhi ranjassa jo’’ti yogavibhāgena jakāro. Pajjate anenāti pādo, patujjate anenāti patodo, jarīyati anenāti jāro. Evaṃ dāro. Tathā kammādīsu, bhujjatīti bhogo. Evaṃ bhāgo, bhāro, labbhatīti lābho, voharīyatīti vohāro, dīyatīti dāyo, vihaññati etasmāti vighāto, viharanti etthāti vihāro, āramanti etasminti ārāmo. Evaṃ papāto iccādi.
‘‘Ṇa’’iti vattate.
580.Bhāve ca.
Bhāvatthe bhāvābhidheyye dhātūhi ṇappaccayo hoti. Bhūyate, bhavanaṃ vā bhāvo, paccate, pacanaṃ vā pāko, ‘‘kagā cajāna’’nti kādeso.
Sica paggharaṇe, secanaṃ seko. Suca soke, socanaṃ soko. Caja hānimhi, acajjittha, cajjate, cajjissate, cajanaṃ vā cāgo. Yaja devapūjāsaṅgatikaraṇadānesu, ijjittha, ijjate, ijjissate, yajanaṃ vā yāgo, yuñjanaṃ yogo. Bhaja sevāyaṃ, abhajjittha, bhajjate, bhajjissate, bhajanaṃ vā bhāgo, arajjittha, rajjate, rajjissate, rajanaṃ vā rāgo, jassa gakāro.
Daha bhasmīkaraṇe, pariḍayhittha, pariḍayhati, pariḍayhissati, pariḍayhanaṃ vāti atthe ṇappaccayo.
‘‘Ṇamhi, vā’’ti ca vattate.
581.Dahassa do laṃ.
Dahaiccetassa dhātussa dakāro lattamāpajjate ṇappaccaye pare vā. Pariḷāho, paridāho. Bhanja avamaddane, bhañjanaṃ bhaṅgo. Sanja saṅge, sañjanaṃ saṅgo, nassa niggahītaṃ.
Paccayehi saṅgamma karīyati, saṅkharīyati tena vāti atthe visarujapadādinā, saṅkharaṇanti atthe ‘‘bhāve cā’’ti vā ṇappaccayo.
‘‘Ṇamhī’’ti vattate.
582.Purasamupaparīhikarotissa khakharā vā tappaccayesu ca.
Pura saṃ upa pariiccetehi parassa karotissa dhātussa kha kharaiccete ādesā honti vā tappaccaye, ṇappaccaye ca pare. ‘‘Tappaccayesū’’ti bahuvacananiddesena tuṃ tvādīsupi. Dhātvādesassāpi ṭhānopacārena dhātuvohārato ‘‘asaṃyogantassa vuddhi kārite’’ti vuddhi, saṅkhāro. Evaṃ parikkhāro, purekkhāro.
Vāti kiṃ? Upakāro.
Lubha giddhimhi, lubbhanti tena, sayaṃ vā lubbhati, lubbhanamattameva vā tanti lobho. Dusa appītimhi, dussanti tena, sayaṃ vā dussati, dussanamattameva vā tanti doso. Muha vecitte, muyhanti tena, sayaṃ vā muyhati, muyhanamattameva vā tanti moho iccādi kattukaraṇabhāvesu yathārahaṃ yojetabbaṃ.
Gaha upādāne, gayhatīti atthe visarujapadādinā kammani ṇappaccayo.
583.Gahassa ghara ṇe vā.
Gahaiccetassa dhātussa gharādeso hoti vā ṇappaccaye pare, saralopādi, gharaṃ, gharāni.
Vāti kiṃ? Gaṇhāti, gahaṇaṃ vā gāho.
Sambhavatīti atthe –
584.Kvica.
Sabbadhātūhi kvipaccayo hoti, so ca kitasaññattā kattari bhavati.
585.Kvilopo ca.
Kvino sabbassa lopo hoti. Kitantattā nāmamiva katvā syādyuppatti, silopo, sambhū. Evaṃ vibhavatīti vibhū, abhibhū, sayambhū.
Tathā dhū kampane, sandhunātīti sandhū. Bhā dittimhi, vibhātīti vibhā, pabhātīti pabhā, saha, saṅgamma vā bhanti, bhāsanti vā etthāti sabhā, sahassa sādeso, niggahītalopo ca.
Bhujena gacchatīti atthe kvippaccayo.
586.Dhātvantassa lopo kvimhi.
Dhātvantassa byañjanassa lopo hoti kvippaccaye pare. Kvilopo, bhujago. Evaṃ urasā gacchatīti urago, turaṃ sīghaṃ turitaturito gacchatīti turago, khe gacchatīti khago, vihāyase gacchatīti vihago, vihādeso, na gacchatīti ago, nago.
Khanu avadhāraṇe saṃpubbo, saṅkhani, saṅkhanati, saṅkhanissatīti vā saṅkho. Ramu kīḷāyaṃ, kuñje ramatīti kuñjaro. Jana janane, kammato jātoti atthe kvippaccayo, dhātvantassa lopādi purimasamaṃ, pañcamītappurisova viseso. Kammajo vipāko, kammajā paṭisandhi, kammajaṃ rūpaṃ . Evaṃ cittajaṃ, utujaṃ, āhārajaṃ, attajo putto. Vārimhi jāto vārijo. Evaṃ thalajo, paṅkajaṃ, jalajaṃ, aṇḍajaṃ, sirajaṃ, sattamīsamāso. Dvikkhattuṃ jāto dvijo, pacchā jāto anujo iccādi.
Vida ñāṇe, lokaṃ avedīti atthe kvippaccayo.
‘‘Kvimhī’’ti vattate.
587.Vidante ū.
Vidadhātuno ante ūkārāgamo hoti kvimhi, kvilopo. Lokavidū.
Disa pekkhaṇe, imamiva naṃ apassi, passati, passissatīti, ayamiva dissatīti vā atthe kvippaccayo.
‘‘Dhātvantassa lopo kvimhī’’ti dhātvantalope sampatte –
588.Iyatamakiesānamantassaro dīghaṃ kvaci disassa guṇaṃ do raṃ sakkhī ca.
Ima ya ta amha kiṃ eta samānaiccetesaṃ sabbanāmānaṃ upamānupapadabhāvena disassa dhātussa guṇabhūtānaṃ anto saro dīghamāpajjate, disaiccetassa dhātussa antassa sa kkha īiccete ādesā ca honti. Disassa dakāro rakāramāpajjateti kvimhi dhātvantassa sasaddādesaṃ katvā kvilopādimhi ca kate iiti nipātanena imasaddassikāre, tassiminā dīghe ca kate syādyuppatti.
Īdiso puriso, īdisā kaññā, īdisī vā, īdisaṃ cittaṃ. Tathā yamiva naṃ passati, yo viya dissatīti vā yādiso, yādisā, yādisī, yādisaṃ. Tamiva naṃ passati, so viya dissatīti vā tādiso, tādisā, tādisī, tādisaṃ. Mamiva naṃ passati, ahaṃ viya so dissatīti vā mādiso, mādisā, mādisī, mādisaṃ, maiti nipātanena amhasaddassa masaddādeso. Kimiva naṃ passati, ko viya dissatīti vā kīdiso, kīdisā, kīdisī, kīdisaṃ. Etamiva naṃ passati, eso viya dissatīti vā ediso, etādiso vā, edisā, edisī, edisaṃ, eiti nipātanena etasaddassa ekāro. Samānaṃ katvā naṃ passati, samāno viya dissatīti sādiso, sadiso, saiti nipātanena samānassa sādeso, tadantassa vā dīgho, sādisā, sādisī, sadisā, sadisī, sādisaṃ, sadisaṃ.
Dakārassa rakārādese pana īriso, yāriso, tāriso, māriso, kīriso, eriso, sāriso, sariso. Kkhādese īdikkho, yādikkho, tādikkho, mādikkho, kīdikkho, edikkho, sādikkho, sadikkho. Rakārādese sārikkho, sarikkho, īkārādese īdī, yādī, tādī, mādī, kīdī, edī, sādī.
Casaddena tumhādiupapadepi tumhe viya dissatīti tumhādiso, tumhādisī, khandhā viya dissantīti khandhādisā iccādi.
Dhara dhāraṇe, apāyesvapatamāne adhigatamaggādike satte dhāreti, dharanti tenāti vā, salakkhaṇaṃ dhāreti vā, paccayehi dharīyati vāti atthe –
589.Dharādīhirammo.
Dharaiccevamādīhi dhātūhi rammappaccayo hoti.
So ca –
Kammaggahaṇabho bhāva- kammesūtettha vediyo;
Akattaripi hotīti, kārake rammappaccayo.
Rādilopo, dhammo, evaṃ karīyatīti kammaṃ. Vara varaṇe, vammaṃ.
Saṃsa pasaṃsane papubbo, piyaiccupapadaṃ, piyaṃ pasaṃsituṃ sīlaṃ yassāti vā piyaṃ pasaṃsanasīlo, piyaṃ pasaṃsanadhammo, piyaṃ pasaṃsane sādhukārīti vā atthe –
590.Tassīlādīsu ṇītvāvī ca.
Sīlaṃ pakati, tassīla taddhamma tassādhukārīsvatthesu gamyamānesu sabbadhātūhi ṇī tu āvīiccete paccayā hontīti kattari ṇīpaccayo, saṃyogantattāna vuddhi. Sesaṃ neyyaṃ.
Piyapasaṃsī rājā. Atha vā piyaṃ pasaṃsi, pasaṃsati, pasaṃsissati vā sīlena vā dhammena vā sādhu vāti piyapasaṃsī, piyapasaṃsinī, piyapasaṃsi kulaṃ. Brahmaṃ carituṃ sīlaṃ yassāti vā brahmaṃ carati sīlena, dhammena, sādhu vāti brahmacārī, brahmacārinī, brahmacāri. Evaṃ saccavādī, dhammavādī, sīghayāyī, pāpakārī, mālākārī iccādi.
Casaddena attamānepi ṇī, paṇḍitaṃ attānaṃ maññatīti paṇḍitamānī bālo, bahussutamānī iccādi.
Vatu vattane papubbo, pasayha pavattituṃ sīlaṃ yassāti atthe iminā tuppaccayo, pasayhapavattā. Atha vā vaca viyattiyaṃ vācāyaṃ, pasayha pavattituṃ sīlamassāti pasayhapavattā, pasayhapavattāro, bhujādittā dhātvantalopadvittāni, sesaṃ kattusamaṃ.
Bhayaṃ passituṃ sīlaṃ yassāti vā bhayaṃ dassanasīlo, bhayaṃ dassanadhammo, bhayaṃ dassane sādhukārīti vā bhayadassāvī, bhayadassāvinī, bhayadassāvi cittaṃ. Evaṃ ādīnavadassāvī.
‘‘Tassīlādīsū’’ti adhikāro.
591.Sadda ku dha ca la ma ṇḍa ttha rucādīhi yu.
Sadda ku dha ca la maṇḍatthehi dhātūhi, rucādīhi ca yuppaccayo hoti tassīlādīsvatthesu.
Ghusa sadde, ghosituṃ sīlaṃ assāti vā ghosanasīloti vā aghosayi, ghosayati, ghosayissati sīlena, dhammena, sādhu vāti atthe iminā yuppaccayo, tassa ‘‘anakā yuṇvūna’’nti anādeso, ‘‘aññesu cā’’ti vuddhi, so ghosano, sā ghosanā. Bhāsa viyattiyaṃ vācāyaṃ, bhāsituṃ sīlamassāti vā bhāsanasīlo, bhāsanadhammo, bhāsane sādhukārīti vā bhāsano.
Kudha kope, kujjhituṃ sīlamassāti vā kujjhanasīloti vā kodhano, kodhanā, kodhanaṃ.
Rusa rose, rosituṃ sīlamassāti vā rosanasīloti vā rosano.
Cala kampane, calituṃ sīlaṃ yassāti vā calati sīlenāti vā calano. Kapicalane, kampituṃ sīlaṃ yassāti vā akampi, kampati, kampissati sīlenāti vā kampano, ikārānubandhidhātusarato ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā, ‘‘niggahītañcā’’ti vā niggahītāgamo. Phadi kiñcicalane, phandituṃ sīlaṃ yassāti vā phandati sīlenāti vā phandano.
Maḍi bhūsāyaṃ, maṇḍayituṃ sīlaṃ yassāti vā maṇḍayati sīlenāti vā maṇḍano. Bhūsa alaṅkāre, bhūsanasīloti vā abhūsayi, bhūsayati, bhūyayissati sīlenāti vā bhūsano, bhūsanā, bhūsanaṃ.
Ruca dittimhi, arucci, ruccati, ruccissati sīlenāti vā rocano. Juta dittimhi, ajoti, jotati, jotissati sīlenāti vā jotano. Vaḍḍha vaḍḍhane, vaḍḍhituṃ sīlamassāti vaḍḍhano iccādi.
592.Pārādigamimhā rū.
Pārādiupapadehi parasmā gamiiccetasmā dhātumhā paro rūpaccayo hoti tassīlādīsvatthesu kattariyeva. Pāro ādi yesaṃ te pārādayo, pārādīhi gami pārādigami. Rādilopo, bhavapāraṃ gantuṃ sīlaṃ yassāti vā bhavapāraṃ gamanasīlo, bhavapāraṃ gamanadhammo, bhavapāraṃ gamane sādhukārīti vā bhavapāragū, bhavapāraguno. Antaṃ gamanasīlo antagū. Evaṃ vedagū, addhagū.
‘‘Rū’’ti vattate.
593.Bhikkhādito ca.
Bhikkhaiccevamādīhi dhātūhi rūpaccayo hoti tassīlādīsvatthesu. Bhikkha yācane, bhikkhituṃ sīlaṃ yassāti vā abhikkhi, bhikkhati, bhikkhissati sīlenāti vā bhikkhanadhammoti vā bhikkhane sādhukārīti vā bhikkhu, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā rassattaṃ. Ikkha dassanaṅkesu, saṃsāre bhayaṃ ikkhatītipi bhikkhu, vijānituṃ sīlaṃ yassa, vijānanasīloti vā viññū, sabbaṃ jānātīti sabbaññū. Evaṃ mattaññū, dhammaññū, atthaññū, kālaññū, kataññū iccādayo.
594.Hanatyādīnaṃ ṇuko.
Hanatyādīnaṃ dhātūnamante ṇukappaccayo hoti tassīlādīsvatthesu kattari, antāpekkhāyaṃ chaṭṭhī, ṇakāro vuddhattho. Āhananasīlo āghātuko, ghātādeso, saralopādi, karaṇasīlo kāruko sippi. Bhī bhaye, bhāyanasīlo bhīruko, rakārāgamo. Ava rakkhaṇe, āvuko pitā.
595.Saṃhanaññāya vā ro gho.
Saṃpubbāya hanaiccetāya dhātuyā, aññāya ca dhātuyā paro rappaccayo hoti, hanassa gho ca. Vāggahaṇaṃ sampiṇḍanatthaṃ, vikappanatthaṃ vā, tena saṅghātotipi siddhaṃ hoti.
Hanassevāyaṃ gho hoti, abhidhānānurūpato;
Asaṃpubbā ca ro tena, paṭighotipi sijjhati.
Hana hiṃsāgatīsu saṃ pubbo, saṃhanati samaggaṃ kammaṃ samupagacchati, sammadeva kilesadarathe hanatīti vā saṅgho, rādilopo , samantato nagarassa bāhiye khaññatīti parikhā, itthiyaṃ āpaccayo, antaṃ karotīti antako maccu.
‘‘Bhāvakammesū’’ti vattate.
596.Nandādīhi yu.
Nandaiccevamādīhi dhātūhi paro yuppaccayo hoti bhāvakammesu. ‘‘Anakā yuṇvūna’’nti yuppaccayassa anādeso, nanda samiddhimhi, nanda nandane vā. Bhāve – nandīyate nandanaṃ. Kamme – anandīyittha, nandīyati, nandīyissati, nanditabbanti vā nandanaṃ vanaṃ, gayhati, gahaṇīyaṃ vā gahaṇaṃ, gaṇhanaṃ vā, caritabbaṃ caraṇaṃ, bhūyate bhavanaṃ, hūyate havanaṃ. Rundhitabbaṃ rundhanaṃ, rodhanaṃ vā, bhuñjitabbaṃ bhuñjanaṃ, bhojanaṃ vā. Bujjhitabbaṃ bujjhanaṃ, bodhanaṃ vā. Sūyati, suti vā savaṇaṃ, pāpīyatīti pāpuṇanaṃ, pāpanaṃ vā, pālīyatīti pālanaṃ iccādi.
‘‘Yū’’ti vattate.
597.Kattukaraṇapadesesu ca.
Kattukaraṇapadesaiccetesvatthesu ca sabbadhātūhi yuppaccayo hoti. Ettha ca padesoti adhikaraṇakārakaṃ vuccati. Kattari tāva – rajaṃ haratīti rajoharaṇaṃ toyaṃ. Āramaṇaṃ vijānātīti viññāṇaṃ, vijānanaṃ vā, ānanajādesā. Ghā gandhopādāne, ghāyatīti ghānaṃ, jhe cintāyaṃ, jhāyatīti jhānaṃ, ‘‘kvaci dhātū’’tiādinā āttaṃ.
Karaṇe– kara karaṇe, karoti tenāti karaṇaṃ, yathāsarūpaṃ saddā byākarīyanti etenāti byākaraṇaṃ. Pūra pūraṇe, pūrayati tenāti pūraṇaṃ. Dīyati anenāti dānaṃ, pamīyati anenāti pamānaṃ, vuccati anenāti vacanaṃ, panudati, panujjate anenāti vā panūdano. Sūda paggharaṇe, sūdati, sujjate anenāti vā sūdano, suṇāti, sūyati etenāti vā savaṇaṃ. Lū chedane, lunāti, lūyati anenāti vā lavanaṃ, lavaṇaṃ, loṇaṃ vā. Nayati, nīyati etenāti vā nayanaṃ. Pū pavane, punāti, pūyate anenāti vā pavano, sameti, samīyati vā pāpaṃ anenāti samaṇo, samaṇaṃ vā. Tathā bhāveti, bhāvīyati ekāyāti vā bhāvanā. Evaṃ pācanaṃ, pācāpanaṃ iccādi.
Adhikaraṇe – ṭhā gatinivattimhi, tiṭṭhati tasminti ṭhānaṃ. Evaṃ sayanaṃ, senaṃ vā, āsanaṃ, adhikarīyati etthāti adhikaraṇaṃ.
Casaddena sampadānāpādānesupi – sammā pakārena dadāti assāti sampadānaṃ, apecca etasmā ādadātīti apādānaṃ.
598.Saññāyaṃ dādhāto i.
Saññāyaṃ gamyamānāyaṃ dādhāiccetehi dhātūhi ippaccayo hoti, bhāvakammādiadhikārevāyaṃ, saralopādi. Dā dāne āpubbo, ādīyatītiādi. Evaṃ upādi. Dhā dhāraṇe , udakaṃ dadhātīti udadhi, tesu vuddhilopādinā saññāyaṃ udakassa udādeso. Jalaṃ dhīyate asminti jaladhi, vālāni dadhāti tasminti vāladhi, sandhīyati, sandadhātīti vā sandhi, nidhīyatīti nidhi. Evaṃ vidhīyati, vidadhāti, vidhānaṃ vā vidhi, sammā, samaṃ vā cittaṃ ādadhātīti samādhi.
599.Itthiyamatiyavo vā.
Itthiyaṃ abhidheyyāyaṃ sabbadhātūhi akāratiyuiccete paccayā honti vā bhāvakammādīsu. Appaccaye tāva jara vayohānimhi, jīrati, jīraṇanti vā jarā, ‘‘itthiyamato āpaccayo’’ti āpaccayo, paṭisambhijjatīti paṭisambhidā. Paṭipajjati etāyāti paṭipadā. Evaṃ sampadā, āpadā. Upādīyatīti upādā. Sañjānātīti saññā, pajānātīti paññā. Upekkhatīti upekkhā. Cintanaṃ cintā. Patiṭṭhānaṃ patiṭṭhā. Sikkha vijjopādāne, sikkhanaṃ, sikkhīyatīti vā sikkhā. Evaṃ bhikkhā. Jhe cintāyaṃ, parasampattiṃ abhimukhaṃ jhāyatīti abhijjhā, hitesitaṃ upaṭṭhapetvā jhāyatīti upajjhā, upajjhāyo, sammā jhāyati etthāti sajjhā.
Isu icchāyaṃ, esananti atthe appaccayo, ‘‘isu yamūnamanto ccho vā’’ti cchādeso, icchā. Puccha pucchane, pucchanaṃ pucchā, tikicchanaṃ tikicchā, ghasitumicchā jighacchā, titikkhā, bubhukkhā, pātumicchā pipāsā, maṇḍūkagatiyā vādhikārato vādesābhāvo. Byāpitumicchā vicchā iccādi.
Tippaccaye sambhavanaṃ sambhūti. Vādhikārato tippaccayamhi na vuddhi, savaṇaṃ suti, nayanaṃ, nīyati etāyāti vā nīti. Mana ñāṇe, maññatīti mati.
‘‘Te, no, timhī’’ti ca vattate.
600.Gamakhanahanaramādīnamanto.
Gama khana hana ramaiccevamādīnaṃ makāranakārantānaṃ dhātūnaṃ anto byañjano no hoti tappaccaye, timhi cāti dhātvantalopo. Gamanaṃ, gantabbāti vā gati, upahananaṃ upahati, ramanti tāya, ramaṇaṃ vā rati. Tanu vitthāre, tananaṃ tati. Yamu uparame, niyamanaṃ niyati. ‘‘Ramato, ramatī’’tiādīsu pana akārabyavahitattā na dhātvantalopo, bhuñjanaṃ bhutti, yuñjanaṃ yutti, ‘‘bhujādīnamanto no dvi cā’’ti dhātvantalopo, dvittañca. Samāpajjanaṃ, samāpajjateti vā samāpatti, sampatti, ‘‘gupādīnañcā’’ti dhātvantalopadvittāni. ‘‘Kvaci dhātū’’tiādinā hādito tissa ni hoti. Hāni, jāni iccādi.
Yuppaccaye cita sañcetane, cetayatīti atthe yuppaccayo, anādesavuddhī, āpaccayo, cetanā. Vida anubhavane , vedayatīti vedanā. Disī uccāraṇe, desīyatīti desanā, bhāvīyatīti bhāvanā iccādi.
‘‘Itthiyaṃ, vā’’ti ca vattate.
601.Karato ririya.
Karadhātuto itthiyamanitthiyaṃ vā abhidheyyāyaṃ ririyappaccayo hoti, rādilopo. Kattabbā kiriyā. Karaṇīyaṃ kiriyaṃ.
‘‘Kattarī’’ti vattate.
602.Jito ina sabbattha.
Jiiccetāya dhātuyā paro inappaccayo hoti sabbakāle kattari. Ji jaye, pāpake akusale dhamme ajini, jināti, jinissatīti vā jino.
‘‘Inā’’ti vattate.
603.Supato ca.
Supaiccetāya dhātuyā ca paro inappaccayo hoti. Supa saye, supati, supananti vā supino, supinaṃ.
Sī saye, ‘‘īsaṃ’’iti upapadaṃ, īsaṃ sīyati bhavatāti atthe –
604.Īsaṃdusūhi kha.
Īsaṃdusuiccetehi upapadehi parehi dhātūhi khappaccayo hoti.
So ca –
605.Bhāvakammesukiccaktakkhatthā.
Bhāvakammaiccetesvatthesu kiccaktakkhatthaiccete paccayā hontīti niyamato bhāvakammesveva hoti. ‘‘Kvaci dhātū’’ti kkhakārānubandhassa lopo, vuddhi, ayādesadvittāni, īsassayo bhavatā, dukkhena sīyati dussayo, sukhena sīyati sussayo.
Kamme – īsaṃ karīyatīti īsakkaraṃ kammaṃ bhavatā. Evaṃ dukkhena karīyatīti dukkaraṃ hitaṃ bhavatā, sukaraṃ pāpaṃ bālena, dukkhena bharīyatīti dubbharo mahiccho. Sukhena bharīyatīti subharo appiccho. Dukkhena rakkhitabbanti durakkhaṃ cittaṃ. Dukkhena passitabboti duddaso dhammo. Sukhena passitabbanti sudassaṃ paravajjaṃ. Dukkhena anubujjhitabboti duranubodho dhammo. Sukhena bujjhitabbanti subodhamiccādi.
Budha avagamane, sabbe saṅkhatāsaṅkhatasammutibhede dhamme abujjhi, bujjhati, bujjhissatīti vā atthe –
‘‘Ta’’iti vattate.
606.Budhagamāditthe kattari.
Budhagamuiccegamādīhi dhātūhi tadatthe gamyamāne kattari tappaccayo hoti sabbakāle.
‘‘Tassā’’ti vattate.
607.Dhaḍhabhahehi dha ḍhā ca.
Dhaḍhanta bhahantehi dhātūhi parassa paccayatakārassa yathākkamaṃ dhakāraḍhakārādesā hontīti dhabhato takārassa dhakāro, ‘‘hacatutthāna’’nti ettha hakāraggahaṇato hakāratopi kvaci dhattaṃ, abyavadhāne cāyaṃ, tena ‘‘rundhati, ārādhito, vaḍḍhito, labhitvā, gahito’’tiādīsu paccayāgamabyavahitattā na bhavati.
608.Hacatutthānamantānaṃ do dhe.
Hakāravaggacatutthānaṃ dhātvantabhūtānaṃ dakārādeso hoti dhakāre pare. Buddho bhagavā. Saraṇaṃ agacchi, gacchati, gacchissatīti vā saraṇaṅgato upāsako, ‘‘gamakhanahanaramādīnamanto’’ti dhātvantalopo. Evaṃ jānātīti ñāto. I gatimhi, upetīti upeto. Cinta cintāyaṃ, cintetīti cittaṃ, ‘‘gupādīnañcā’’ti dhātvantalopadvittāni. Sanja saṅge, rūpādīsu asajji, sajjati, sajjissatīti vā satto, ‘‘bhujādīnamanto no dvi cā’’ti dhātvantalopo, dvittañca.
‘‘Saññāya’’miti vattate.
609.Tikiccāsiṭṭhe.
Saññāyamabhidheyyāyaṃ āsiṭṭhe gamyamāne dhātūhi tippaccayo hoti, kitapaccayo ca. Jino enaṃ bujjhatūti jinabuddhi, dhakāradakārādesā, dhanamassa bhavatūti dhanabhūti.
Kitapaccaye bhavatūti bhūto, dhammo enaṃ dadātūti dhammadinno, ‘‘bhidādito inna anna īṇā vā’’ti tappaccayassa innādeso. Vaḍḍhatūti vaḍḍhamāno, ‘‘bhūvādito a’’iti mānantesu appaccayo, nandatūti nandako, jīvatūti jīvako iccādi.
610.Āgamātuko.
Āpubbā gamito tukappaccayo hoti, kitakattā kattari. Āgacchatīti āgantuko.
‘‘Gamā’’ti vattate.
611.Bhabbe ika.
Gamito ikappaccayo hoti bhabbatthe. Gantuṃ bhabboti gamiko bhikkhu.
Tekālikappaccayantanayo.