Sabbanāma
Atha sabbanāmāni vuccante.
Sabba, katara, katama, ubhaya, itara, añña, aññatara, aññatama, pubba, para, apara, dakkhiṇa, uttara, adhara, ya, ta, eta, ima, amu, kiṃ, eka, ubha, dvi, ti, catu, tumha, amha iti sattavīsati sabbanāmāni, tāni sabbanāmattā tiliṅgāni.
Tattha sabbasaddo niravasesattho, so yadā pulliṅgavisiṭṭhatthābhidhāyī, tadā rūpanayo. Pure viya syādyuppatti, ‘‘so’’ti sissa okāro, saralopaparanayanāni. Sabbo jano.
Bahuvacane ‘‘sabba yo’’ itīdha ‘‘parasamaññā payoge’’ti sabbādīnaṃ sabbanāmasaññā.
‘‘Yo’’ti vattate.
200.Sabbanāmakārate paṭhamo.
Sabbesaṃ itthipumanapuṃsakānaṃ nāmāni sabbanāmāni, tesaṃ sabbesaṃ sabbanāmasaññānaṃ liṅgānaṃ akārato paro paṭhamo yo ettamāpajjate. Sabbe purisā.
Akāratoti kiṃ? Sabbā amū.
He sabba sabbā, he sabbe, sabbaṃ, sabbe, sabbena, sabbehi sabbebhi.
Catutthekavacane āyādese sampatte –
‘‘Ato, ā e, smāsmiṃnaṃ, āya catutthekavacanassā’’ti ca vattate.
201.Tayoneva ca sabbanāmehi.
Akārantehi sabbanāmehi paresaṃ smā smiṃ iccetesaṃ, catutthekavacanassa ca ā e āyaiccete ādesā neva hontīti āyādesābhāvo. Caggahaṇaṃ katthaci paṭisedhanivattanatthaṃ, tena pubbādīhi smā smiṃnaṃ ā e ca honti. Sabbassa.
‘‘Akāro, e’’ti ca vattate.
202.Sabbanāmānaṃ naṃmhi ca.
Sabbesaṃ sabbanāmānaṃ akāro ettamāpajjate naṃmhi vibhattimhi.
‘‘Sabbanāmato’’ti ca vattate.
203.Sabbato naṃ saṃsānaṃ.
Sabbato sabbanāmato parassa naṃvacanassa saṃ sānaṃiccete ādesā honti.
Sabbesaṃ sabbesānaṃ, sabbasmā sabbamhā, sabbehi sabbebhi, sabbassa, sabbesaṃ sabbesānaṃ, sabbasmiṃ sabbamhi, sabbesu.
Itthiyaṃ ‘‘itthiyamato āppaccayo’’ti āppaccayo. Aññaṃ kaññāsaddasamaṃ aññatra sa naṃ smiṃvacanehi. Sabbā pajā, sabbā sabbāyo, he sabbe, he sabbā sabbāyo, sabbaṃ, sabbā sabbāyo, sabbāya, sabbāhi sabbābhi.
Catutthekavacane ‘‘sabbanāmato vā’’, sabbato koti ito ‘‘sabbato’’ti ca vattate.
204.Ghapatosmiṃsānaṃ saṃsā.
Sabbato sabbanāmato ghapasaññato smiṃ saiccetesaṃ yathākkamaṃ saṃsāādesā honti vā.
‘‘Saṃsāsvekavacanesu cā’’ti vattate.
205.Gho rassaṃ.
Ghasañño ākāro rassamāpajjate saṃsāsvekavacanesu vibhattādesesu paresu.
‘‘Sāgamo’’ti vattate.
206.Saṃsāsvekavacanesu ca.
Saṃ sāiccetesu ekavacanaṭṭhānasambhūtesu vibhattādesesu paresu liṅgamhā sakārāgamo hoti.
Sabbassā sabbāya, sabbāsaṃ sabbāsānaṃ, sabbāya, sabbāhi sabbābhi, sabbassā sabbāya, sabbāsaṃ sabbāsānaṃ.
Smiṃmhi ‘‘sabbanāmato, ghapato’’ti ca vattate.
207.Netāhi smimāyayā.
Etehi sabbanāmehi ghapasaññehi parassa smiṃvacanassa neva āya yādesā hontīti āyābhāvo. Vādhikārato kvaci hoti dakkhiṇāya uttarāyāti ādi.
Saṃyamādesā, sabbassaṃ sabbāyaṃ, sabbāsu.
Napuṃsake sabbaṃ cittaṃ, sabbāni, he sabba, he sabbāni, sabbaṃ, sabbāni. Sesaṃ pulliṅge viya ñeyyaṃ.
Evaṃ katarādīnaṃ aññatamasaddapariyantānaṃ tīsupi liṅgesu rūpanayo.
Tattha katarakatamasaddā pucchanatthā.
Ubhayasaddo dviavayavasamudāyavacano.
Itarasaddo vuttappaṭiyogavacano.
Aññasaddo adhikatāparavacano.
Aññatara aññatamasaddā aniyamatthā.
‘‘Yo, sabbanāmakārate paṭhamo’’ti ca vattate.
208.Dvandaṭṭhā vā.
Dvandasamāsaṭṭhā sabbanāmakārato paro paṭhamo yo ettamāpajjate vā. Kataro ca katamo cāti katarakatame, katarakatamā vā iccādi.
Pubbādayo disādivavatthānavacanā.
Pubbo kālo. Bahuvacane ‘‘dhātuliṅgehi parā paccayā’’ti ettha parāti niddesato pubbādīhi yovacanassa vikappenekāro.
Pubbe pubbā, he pubba, he pubbe he pubbā, pubbaṃ, pubbe, pubbena, pubbehi pubbebhi, pubbassa, pubbesaṃ pubbesānaṃ. ‘‘Smāsmiṃnaṃ vā’’ti vikappenākārekārā. Pubbā pubbasmā pubbamhā, pubbehi pubbebhi, pubbassa, pubbesaṃ pubbesānaṃ, pubbe pubbasmiṃ pubbamhi, pubbesu.
Itthiyaṃ pubbā disā, pubbā pubbāyo iccādi sabbāsaddasamaṃ.
Napuṃsake pubbaṃ ṭhānaṃ, pubbāni, he pubba, he pubbāni, pubbaṃ, pubbāni, sesaṃ pulliṅgasamaṃ. Evaṃ parāparadakkhiṇuttarādharasaddā.
‘‘Sabbanāmato, dvandaṭṭhā’’ti ca vattate.
209.Nāññaṃ sabbanāmikaṃ.
Dvandaṭṭhā sabbanāmato parassa yovacanassa ṭhapetvā ettaṃ aññaṃ sabbanāmikaṃ kāriyaṃ na hotīti saṃsānamādesābhāvo. Pubbāparānaṃ, pubbuttarānaṃ adharuttarānaṃ, ‘‘nāññaṃ sabbanāmika’’nti vinādhikārena yogena tatiyāsamāsepi. Māsapubbāya, māsapubbānaṃ.
‘‘Nāññaṃ sabbanāmika’’nti ca vattate.
210.Bahubbīhimhi ca.
Bahubbīhimhi ca samāse sabbanāmikavidhānaṃ nāññaṃ hoti. Piyapubbāya, piyapubbānaṃ, piyapubbe.
Casaddaggahaṇena disatthasabbanāmānaṃ bahubbīhimhi sabbanāmikavidhānaṃva hoti.
Dakkhiṇassā ca pubbassā ca yadantarāḷanti atthe bahubbīhi, dakkhiṇapubbassaṃ, dakkhiṇapubbassā, evaṃ uttarapubbassaṃ, uttarapubbassā iccādi.
Yatetasaddādīnamālapane rūpaṃ na sambhavati. Yasaddo aniyamattho.
Yo puriso, ye purisā, yaṃ, ye. Yā kaññā, yā yāyo, yaṃ, yā yāyo. Yaṃ cittaṃ, yāni, yaṃ, yāni. Sesaṃ sabbattha sabbasaddasamaṃ.
Taeta ima amu kiṃiccete parammukha samīpa accantasamīpadūra pucchanatthavacanā.
Tasaddassa bhedo. ‘‘Ta si’’ itīdha –
‘‘Anapuṃsakassāyaṃ simhīti, sa’’miti ca vattate.
211.Etatesaṃ to.
Eta taiccetesaṃ anapuṃsakānaṃ takāro sakāramāpajjate simhi vibhattimhi. So puriso.
Sabbanāmaggahaṇañca, ito taggahaṇañca vattate.
212.Tassa vā nattaṃ sabbattha.
Taiccetassa sabbanāmassa takārassa nattaṃ hoti vā sabbattha liṅgesu. Ne te, naṃ taṃ, ne te, nena tena, nehi nebhi tehi tebhi.
‘‘Sabbassa, tassa vā sabbatthā’’ti ca vattate.
213.Sasmāsmiṃsaṃsāsvattaṃ.
Taiccetassa sabbanāmassa sabbasseva attaṃ hoti vā sa smā smiṃ saṃ sāiccetesu vacanesu sabbattha liṅgesu. Assa nassa tassa, nesaṃ tesaṃ nesānaṃ tesānaṃ.
‘‘Smāhismiṃnaṃ mhābhimhi vā’’ti ito ‘‘smāsmiṃnaṃ, mhāmhī’’ti ca vattate.
214.Na timehi katākārehi.
Ta imaiccetehi katākārehi paresaṃ smāsmiṃnaṃ mhā mhiiccete ādesā na honti.
Asmā nasmā tasmā namhā tamhā, nehi nebhi tehi tebhi, assa nassa tassa, nesaṃ tesaṃ nesānaṃ tesānaṃ, asmiṃ nasmiṃ tasmiṃ namhi tamhi, nesu tesu.
Itthiyaṃ ‘‘tā si’’ itīdha sādesasilopā. Sā kaññā, nattaṃ. Nā tā nāyo tāyo, naṃ taṃ, nā tā nāyo tāyo, nāya tāya, nāhi tāhi nābhi tābhi.
‘‘Etimāsamī’’ti ito etimāggahaṇañca ‘‘tassā vā’’ti ito taggahaṇañca pañcamiyantavasena vattate ‘‘vā’’ti ca.
215.Tato sassa ssāya.
Tato tā etā imāto parassa sassa vibhattissa ssāyādeso hoti vā.
‘‘Saṃsāsvekavacanesu ca, i’’iti ca vattate.
216.Tassā vā.
Tāiccetassa itthiyaṃ vattamānassa antassa ikāro hoti vā saṃ sāsvekavacanesu vibhattādesesu. Tissāya tassāya assāya nassāya assā nassā tissā tassā nāya tāya, nāsaṃ tāsaṃ.
Pañcamīchaṭṭhīsu tatiyācatutthīsamaṃ. Sattamiyaṃ assaṃ nassaṃ tissaṃ tassaṃ nāyaṃ tāyaṃ, nāsu tāsu.
Napuṃsake simhisādesābhāvā nattaṃ. Naṃ taṃ, nāni tāni, naṃ taṃ, nāni tāni, nena tena iccādi pulliṅgasamaṃ.
Eta si, ‘‘etatesaṃ to’’ti sakārādeso. Eso puriso, ete, etaṃ, ete iccādi sabbasaddasamaṃ.
Itthiyaṃ etā si, sādeso. Esā kaññā, etā etāyo, etaṃ, etā etāyo, etāya, etāhi etābhi.
Sa smiṃsu pana ‘‘saṃsāsvekavacanesu cā’’ti vattate.
217.Etimāsami.
Antāpekkhāyaṃ chaṭṭhī, etā imāiccetesamanto saro ikāro hoti saṃsāsvekavacanesu vibhattādesesu. Sādesagatikattā ssāyādesepi. Casaddādhikārato aññekāsaddādīnamantassa ca.
Etissāya etissā etāya, etāsaṃ etāsānaṃ, etāya, etāhi etābhi, etissāya etissā etāya, etāsaṃ etāsānaṃ, etissaṃ etāyaṃ, etāsu.
Casaddato aññissā aññāya, aññissaṃ aññāyaṃ. Ekissā ekāya, ekissaṃ ekāyaṃ. Itarissā itarāya, itarissaṃ itarāyaṃ iccādi.
Napuṃsake etaṃ, etāni, etaṃ, etāni, sesaṃ ñeyyaṃ.
Imasaddassa bhedo. Ima si –
‘‘Sabbassimassā’’ti vattate.
218.Anapuṃsakassāyaṃ simhi.
Imasaddassa sabbasseva anapuṃsakassa ayaṃādeso hoti simhi vibhattimhi, silopo. Ayaṃ puriso, ime, imaṃ, ime.
219.Animināmhi ca.
Imasaddassa sabbasseva ana imiādesā honti nāmhi vibhattimhi. Anitthiliṅgassevetaṃ gahaṇaṃ. Anena iminā.
‘‘Sunaṃhisū’’ti vattate.
220.Sabbassimasse vā.
Sabbassa imasaddassa ekāro hoti vā su naṃ hiiccetesu vacanesu.
Āppaccayantāniddesā, sabbatthāti avuttato;
Anitthiliṅgassevettha, gahaṇañhi imassiti.
Ehi ebhi imehi imebhi.
‘‘Sabbassa, vā, sabbattha, sasmāsmiṃsaṃsāsvatta’’nti ca vattate.
221.Imasaddassa ca.
Imasaddassa ca sabbasseva attaṃ hoti vā sa smā smiṃsaṃ sāiccetesu vacanesu sabbattha liṅgesu.
Assa imassa, esaṃ esānaṃ imesaṃ imesānaṃ, asmā imasmā imamhā, ehi ebhi imehi imebhi, assa imassa, esaṃ esānaṃ imesaṃ imesānaṃ, asmiṃ imasmiṃ imamhi, esu imesu.
Itthiyaṃ imā si, ayamādesasilopā.
Ayaṃ kaññā, imā imāyo, imaṃ, imā imāyo, imāya, imāhi imābhi. Catutthiyaṃ attaṃ, ikāra- ssāyādesā ca, assāya imissāya assā imissā imāya, imāsaṃ imāsānaṃ. Sattamiyaṃ assaṃ imissaṃ imissā vā, ‘‘tesu vuddhilopā’’dinā smiṃvacanassa vā sādeso. Imāyaṃ, imāsu. Sesaṃ ñeyyaṃ.
Napuṃsake ima si, ‘‘savibhattissa, vā’’ti ca vattate.
222.Imassidamaṃsisu na puṃsake.
Napuṃsake vattamānassa sabbasseva imasaddassa savibhattissa idaṃ hoti vā aṃ sisu paresu.
Idaṃ cittaṃ virocati, imaṃ, imāni, idaṃ pupphaṃ passasi, imaṃ, imāni, anena iminā, ehi ebhi imehi imebhi iccādi pulliṅge viya ñeyyaṃ.
Amusaddassa bhedo. Amu si –
‘‘Vā, anapuṃsakassa, simhī’’ti ca vattate.
223.Amussa mo saṃ.
Anapuṃsakassa amusaddassa makāro sakāramāpajjate vā simhi pare. Asu rājā.
‘‘Sabbanāmato, vā’’ti ca vattate.
224.Sabbato ko.
Sabbato sabbanāmato paro kaiccayamāgamo hoti vā. Puna sabbatoggahaṇena hīnāditopi ko. ‘‘Amussa mo sa’’nti vinādhikārena yogena kakārepi sādeso.
Asuko , asukā, asukaṃ. Sādesābhāve amuko, amukā, amukaṃ iccādi.
Bahuvacane ‘‘lato vokāro cā’’ti sutte anuvattamānavāggahaṇena vokāro na hoti, niccaṃ yolopo, dīgho ca.
Amū purisā, amuṃ, amū, amunā, amūhi amūbhi amuhi amubhi, amussa. ‘‘Amussādu’’nti vinādhikārena yogena aduṃādeso, adussa, amūsaṃ amūsānaṃ amusaṃ amusānaṃ, amusmā amumhā, amūhi amūbhi amuhi amubhi, amussa adussa, amūsaṃ amūsānaṃ amusaṃ amusānaṃ, amusmiṃ amumhi, amūsu amusu.
Itthiyaṃ simhi sādesādi.
Asu kaññā asukā amukā vā, amū amuyo, amuṃ, amū amuyo, amuyā, amūhi amūbhi, amussā amuyā, amūsaṃ amūsānaṃ, amuyā, amūhi amūbhi, amussā amuyā, amūsaṃ amūsānaṃ, amussaṃ amuyaṃ amuyā, amūsu.
Napuṃsake amusi. ‘‘Savibhattissa’’, imassidamiccādito ‘‘aṃsisu napuṃsake’’ti ca vattate.
225.Amussāduṃ.
Napuṃsake vattamānassa sabbasseva amusaddassa savibhattissa aduṃ hoti aṃsisu paresu. Aduṃ pupphaṃ, amū amūni, aduṃ, amū amūni, amunā iccādi pulliṅgasamaṃ.
Kiṃsaddassa bhedo. ‘‘Kiṃ si’’ itīdha –
‘‘Kissa ka ve cā’’ti ito ‘‘kissa, ka’’iti ca vattate.
226.Sesesu ca.
Kimiccetassa kasaddo ādeso hoti vappaccayato sesesu vibhattibhedesu. Ettha ca ‘‘kissa ka ve cā’’ti sutte casaddena vappaccayāvasiṭṭha thamādippaccayānaṃ gahitattā sesaggahaṇena vibhattiyova gayhante. Caggahaṇaṃ katthaci nivattanatthaṃ, tena ‘‘kissa, kismi’’ntiādi ca sijjhati. ‘‘So’’ti sissa o, saralopādi.
Ko eso, ke, kaṃ, ke, kena, kehi kebhi, kassa kissa, niggahītalopādi, kesaṃ kesānaṃ, kasmā kamhā, kehi kebhi, kassa kissa, kesaṃ kesānaṃ, kasmiṃ kismiṃ kamhi kimhi, kesu.
Itthiyaṃ ‘‘kiṃ si’’itīdha ‘‘sesesu cā’’ti vibhattiyaṃ parāyaṃ kādese kate ‘‘itthiyamato āppaccayo’’ti majjhe āppaccayo, silopo.
Kā esā kaññā, kā kāyo, kaṃ, kā kāyo iccādi sabbāsaddasamaṃ.
Napuṃsake kiṃ si, lopavidhissa balavatarattā paṭhamaṃ silope kate puna vibhattiparattābhāvā, ‘‘tadanuparodhenā’’ti paribhāsato vā kādesābhāvo. Kiṃ etaṃ, kāni.
Dutiyekavacane ‘‘kvaci lopa’’nti niggahītalope kate ‘‘aṃmo niggahītaṃ jhalapehī’’ti niggahītaṃ. Kiṃ, kāni iccādi pulliṅgasamaṃ.
Ekasaddo saṅkhyātulyāsahāyaññavacano. Yadā saṅkhyāvacano, tadā sabbatthekavacanantova, aññattha bahuvacanantopi. Eko, ekā, ekaṃ iccādi sabbattha sabbasaddasamaṃ. Saṃsāsveva viseso.
Ubhasaddo dvisaddapariyāyo, sadā bahuvacanantova.
‘‘Ubha yo’’ itīdha ‘‘tato yonamo tū’’ti ettha tuggahaṇena kvaci yonamokāro. Ubho purisāubhe vā, ubho purise ubhe. Su hisu ‘‘tesu vuddhī’’tiādinā kvaci ekārassokāro. Ubhohi ubhobhi ubhehi ubhebhi.
227.Ubhādito naminnaṃ.
Ubhaiccevamādito naṃvacanassa innaṃ hoti.
Ubhinnaṃ, ubhohi ubhobhi ubhehi ubhebhi, ubhinnaṃ, ubhosu ubhesu.
Dviādayo saṅkhyāsaṅkhyeyyavacanā, bahūnaṃ vācitattā sadā bahuvacanantāva.
‘‘Dvi yo’’itīdha ‘‘savibhattissa, itthipumanapuṃsakasaṅkhya’’nti ca adhikāro.
228.Yosu dvinnaṃ dve ca.
Dviiccetassa saṅkhyāsaddassa itthipumanapuṃsake vattamānassa savibhattissa dveiccādeso hoti yosu paresu. Casaddena duve ca, kvaci duvi ca naṃmhi. Bahuvacanuccāraṇaṃ dvisaddato bahuvacanameva hotīti ñāpanatthaṃ. Dve dhammā, dve itthiyo, dve rūpāni, duve vā, evaṃ dutiyāyampi, dvīhi dvībhi.
Naṃmhi dīghe sampatte –
229.No ca dvādito naṃmhi.
Dviiccevamādito saṅkhyāto nakārāgamo hoti naṃmhi vibhattimhi. Casaddaggahaṇena itthiyaṃ ti ca tusaddato ssañcāgamo naṃmhi vibhattimhi. Dvinnaṃ duvinnaṃ vā, dvīhi dvībhi, dvinnaṃ duvinnaṃ, dvīsu.
Tisaddassa bhedo. ‘‘Ti yo’’itīdha
Yolope sampatte
‘‘Yosū’’ti vattate.
230.Ti catunnaṃ tisso catasso tayocattārotīṇi cattāri.
Ti catunnaṃ saṅkhyānaṃ itthipumanapuṃsake vattamānānaṃ savibhattīnaṃ yathākkamaṃ tisso catasso tayo cattārotīṇi cattāriiccete ādesā honti yosu paresu. Tayo purisā, tayo purise passa, tīhi tībhi.
‘‘Na’’miti vattate.
231.Iṇṇamiṇṇannaṃ tīhi saṅkhyāhi.
Tiiccetasmā saṅkhyāsaddā parassa naṃvacanassa iṇṇaṃ iṇṇannaṃiccete ādesā honti, saralopādi. Tiṇṇaṃ tiṇṇannaṃ, tīhi tībhi, tiṇṇaṃ tiṇṇannaṃ, tīsu.
Itthiyaṃ tisso itthiyo, tisso, tīhi tībhi, naṃmhi ssañcāgamo, tissannaṃ, ssaṃbyavadhānato iṇṇābhāvo, sesaṃ samaṃ.
Napuṃsake tīṇi, tīṇi. Sesaṃ pulliṅgasamaṃ.
Tathā catusaddassapi yosu ‘‘ticatunna’’ntiādinā yathāvuttādeso, ‘‘tato yonamo tū’’ti ettha tusaddena kvaci okāro ca. Cattāro caturo vā, cattāro caturo, catūhi catūbhi catubbhi, catunnaṃ, nakārāgamo. Catūhi catūbhi catubbhi, catunnaṃ, catūsu.
Itthiyaṃ catasso, catasso, naṃmhi ssañcāgamo, ‘‘tesu vuddhī’’tiādinā caturukārassa akāro. Catassannaṃ. Sesaṃ samaṃ.
Napuṃsake cattāri, cattāri. Sesaṃ pulliṅgasamaṃ.
Tathā –
Nīlādiguṇanāmañca, bahubbīhi ca taddhitaṃ;
Sāmaññavutyatītādi-kitantaṃ vāccaliṅgikaṃ.
Etthedaṃ vuccate –
Ese’so etamiti ca,
Pasiddhi atthesu yesu lokassa;
Thīpunnapuṃsakāniti,
Vuccante tāni nāmāni.
Tiliṅgaṃ niṭṭhitaṃ.