Aliṅganāma
Athāliṅgesu nāmesu tumhamhasaddā vuccante.
Tesaṃ panāliṅgattā tīsu liṅgesu samānarūpaṃ. ‘‘Tumhamha’’iti ṭhite syādyuppatti.
‘‘Savibhattīnaṃ, tumhamhāka’’nti adhikāro.
232.Tvamahaṃ simhi ca.
Sabbesaṃ tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ yathākkamaṃ tvaṃahaṃiccete ādesā honti simhi vibhattimhi. Casaddena tumhassa tuvañca hoti. Tvaṃ pumā, tvaṃ itthī, tvaṃ napuṃsakaṃ, tuvaṃ satthā vā. Ahaṃ pumā, ahaṃ itthī, ahaṃ napuṃsakaṃ.
Bahuvacane ‘‘sabbanāmakārate paṭhamo’’ti ekāro. Tumhe tiṭṭhatha, bhiyyo amhe mahemase.
‘‘Amhassā’’ti vattate.
233.Mayaṃ yomhi paṭhame.
Sabbassa amhasaddassa savibhattissa mayaṃādeso hoti yomhi paṭhame. Mayaṃ gacchāma.
Ettha ca ekasmimpi gāravabahumānena bahuttasamāropā bahuvacanaṃ hoti.
‘‘Aṃmhī’’ti vattate.
234.Tavaṃ mamañca navā.
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tavaṃ mamaṃiccete ādesā honti navā yathākkamaṃ aṃmhi vibhattimhi. Tavaṃ, mamaṃ passa.
235.Taṃmamaṃmhi.
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ taṃ maṃiccete ādesā honti yathākkamaṃ aṃmhi vibhattimhi. Taṃ, maṃ.
236.Tumhassa tuvaṃ tvamaṃmhi.
Sabbassa tumhasaddassa savibhattissa tuvaṃtvaṃiccete ādesā honti aṃmhi vibhattimhi. Tuvaṃ tvaṃ.
Bahuvacane ‘‘tumhamhehi, āka’’nti ca vattate.
237.Vā yvappaṭhamo.
Tumhamhehi paro appaṭhamo yo ākaṃ hoti vā. Tumhākaṃ passāmi, tumhe passāmi, amhākaṃ passasi, amhe passasi.
238.Nāmhi tayā mayā.
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tayā mayāiccete ādesā honti yathākkamaṃ nāmhi vibhattimhi.
239.Tayātayīnaṃ takāro tvattaṃ vā.
Tayā tayiiccetesaṃ takāro tvattamāpajjate vā. Tvayā tayā, mayā, tumhehi tumhebhi, amhehi amhebhi.
‘‘Sasmiṃ, vā’’ti vattate.
240.Sassaṃ.
Tumhamhehi sassa vibhattissa amādeso hoti vā. Tumhaṃ, amhaṃ dīyate.
241.Tavamama se.
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ yathākkamaṃ tavamamaiccete ādesā honti se vibhattimhi, vikappenāyaṃ vijjhantarassa vijjamānattā.
‘‘Se’’ti vattate.
242.Tuyhaṃ mayhañca.
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ yathākkamaṃ tuyhaṃmayhaṃiccete ādesā ca honti se vibhattimhi. Tava, mama tuyhaṃ, mayhaṃ vā dīyate.
243.Amhassa mamaṃ savibhattissa se.
Sabbasseva amhasaddassa savibhattissa mamaṃādeso hoti se vibhattimhi. Mamaṃ dīyate.
‘‘Sassa’’nti ito sīhagatiyā ‘‘a’’miti vattate.
244.Tumhamhehi namākaṃ.
Tumhamhehi parassa naṃvacanassa ākamiccādeso hoti, añca. ‘‘Tesu vuddhī’’tiādinā amhassa kvaci asmādeso. Tumhaṃ tumhākaṃ, amhaṃ amhākaṃ asmākaṃ vā.
Pañcamiyaṃ ‘‘amhatumhanturāja’’iccādinā smāvacanassa nābhāvātideso. Tayā, mayā apeti, tumhehi, amhehi tumhebhi amhebhi, tumhaṃ amhaṃ tava mama, tuyhaṃ, mayhaṃ mamaṃ pariggaho, tumhaṃ tumhākaṃ, amhaṃ amhākaṃ asmākaṃ dhammatā.
‘‘Smiṃmhī’’ti vattate.
245.Tumhamhākaṃtayi mayi.
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tayi mayiiccete ādesā honti yathākkamaṃ smiṃmhi vibhattimhi. Takārassa tvattaṃ. Tvayi tayi mayi, tumhesu amhesu.
Tesaṃ eva tumha amhasaddānaṃ padato paresaṃ kvaci ādesantaravidhāne rūpabhedo.
‘‘Navā’’ti adhikāro.
246.Padato dutiyācatutthīchaṭṭhīsu vo no.
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ padasmā paresaṃ vo noādesā honti yathākkamaṃ dutiyācatutthīchaṭṭhīsu bahuvacanesu navā. Ettha ca ‘‘ekavacanesū’’ti vakkhamānattā ‘‘bahuvacanesū’’ti laddhaṃ. Pahāya vo gamissāmi, mā no ajja vikantiṃsu, dhammaṃ vo bhikkhave desissāmi, saṃvibhajetha no rajjena, tuṭṭhosmi vo pakatiyā, satthā no bhagavā anuppatto.
Navāti kiṃ? Bhayaṃ tumhāka no siyā, eso amhākaṃ satthā.
‘‘Padato, catutthīchaṭṭhīsū’’ti vattate.
247.Temekavacanesu ca.
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ padasmā paresaṃ te meādesā honti yathākkamaṃ catutthīchaṭṭhīsu ekavacanesu navā. Dadāmi te gāmavarāni pañca, dadāhi me gāmavaraṃ, idaṃ te raṭṭhaṃ, ayaṃ me putto.
Navāti kiṃ? Idaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ vikappanatthāya dammi, suṇātha vacanaṃ mama.
Navādhikārato cettha,
Vo no te meti ye ime;
Pādādo ca ca vā evā-
Diyoge ca na honti te.
Yathā –
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇava;
Tuyhañcāpi mahārāja, mayhañca raṭṭhavaḍḍhana.
Evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañcāti.
Padatoti kiṃ? Tava ñāti, mama ñāti.
‘‘Te me’’ti vattate.
248.Na aṃmhi.
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ padasmā paresaṃ te meādesā na honti aṃmhi vibhattimhi. Passeyya taṃ vassasataṃ ārogyaṃ. So mamabravīti.
‘‘Temekavacane’’ti vattate.
249.Vā tatiye ca.
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ padasmā paresaṃ te me ādesā honti vā yathākkamaṃ tatiyekavacane pare . Kataṃ te pāpaṃ, kataṃ tayā pāpaṃ, kataṃ me puññaṃ, kataṃ mayā puññaṃ.
‘‘Vā, tatiye’’ti ca vattate.
250.Bahuvacanesu vo no.
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ padasmā paresaṃ vo noādesā honti vā yathākkamaṃ tatiyābahuvacane pare. Kataṃ vo kammaṃ, kataṃ no kammaṃ.
Bahuvacananiddesena kvaci yomhi paṭhame ca vo no honti. Gāmaṃ vo gaccheyyātha, gāmaṃ no gaccheyyāma.
Tathā pañcādīnamaṭṭhārasantānaṃ, katisaddassa cāliṅgattā tiliṅgepi samānarūpaṃ, aliṅgattā eva pañcādito itthippaccayābhāvo.
‘‘Pañca yo’’itīdha –
‘‘Yosu dvinnaṃ dve cā’’ti ito ‘‘yosū’’ti vattate, ‘‘itthipumanapuṃsakasaṅkhya’’nti ca.
251.Pañcādīnamakāro.
Antāpekkhāyaṃ chaṭṭhī, pañcādīnaṃ aṭṭhārasantānaṃ saṅkhyānaṃ itthipumanapuṃsake vattamānānamantassa savibhattissa akāro hoti yosu paresu. Ā eādesāpavādoyaṃ, pañcakkhandhā, pañca gatiyo, pañca indriyāni. Evaṃ dutiyāyañca.
‘‘Sunaṃhisū’’ti vattate.
252.Pañcādīnamattaṃ.
Pañcādīnamaṭṭhārasantānaṃ saṅkhyānamanto attamāpajjate su naṃ hiiccetesu paresu. Ettadīghāpavādoyaṃ. Pañcahi pañcabhi , pañcannaṃ, pañcahi pañcabhi, pañcannaṃ, pañcasu. Evaṃ cha sa tta aṭṭhanava dasasaddā.
‘‘Ekañca dasa cā’’ti atthe dvandasamāse, ‘‘ekena adhikā dasā’’ti atthe tappurise vā kate
‘‘Saṅkhyāne’’ti vattate.
253.Dvekaṭṭhānamākāro vā.
Dviekaaṭṭhaiccetesamanto ākāro hoti vā saṅkhyāne uttarapade pare. Vavatthitavibhāsāyaṃ. Ekādasa, dvādasa, aṭṭhārasa.
Saṅkhyāneti kimatthaṃ? Ekadanto, dvidanto, aṭṭhatthambho.
‘‘Vā’’ti vattate.
254.Ekādito dassa ra saṅkhyāne.
Ekādito saṅkhyāto parassa dasassa ādissa dassa rakāro hoti vā saṅkhyāne. Sesaṃ samaṃ. Ekārasa, ekādasa.
Dve ca dasa ca, dvīhi vā adhikā dasāti dvidasa itīdha –
‘‘Vā’’ti vattate.
255.Vīsatidasesu bā dvissa tu.
Vīsati dasaiccetesu paresu dvisaddassa bā hoti vā. Tusaddena tiṃsāyampi. Rakāro, āttañca. Bārasa, dvādasa.
Tayo ca dasa ca, tīhi vā adhikā dasāti terasa. Ettha ‘‘tesu vuddhī’’tiādinā tisaddassa teādeso ānavutiyā.
Cattāro ca dasa ca, catūhi vā adhikā dasāti catuddasa iccatra –
‘‘Gaṇane, dasassā’’ti ca vattate.
256.Catūpapadassa lopo tuttarapadādi cassa cu copi navā.
Gaṇane dasassādimhi ṭhitassa catuiccetassa upapadassa tusaddo lopo hoti, uttarapadādimhi ṭhitassa catūpapadassa cakārassa cu coādesā honti navā. Cuddasa, coddasa, catuddasa.
Apiggahaṇena anupapadassāpi gaṇane padādicakārassa lopo, cu co honti navā. Yathā – tālīsaṃ, cuttālīsaṃ, cottālīsaṃ, cattālīsaṃ.
Pañca ca dasa ca, pañcahi vā adhikā dasāti atthe pañcadasa. ‘‘Tesu vuddhī’’tiādinā pañcasaddassa dasa vīsatīsu kvaci pannapaṇṇaādesā. Pannarasa, paṇṇarasa.
Cha ca dasa ca, chahi vā adhikā dasāti atthe chadasa itīdha –
‘‘Chassā’’ti vattate.
257.Dase so niccañca.
Chaiccetassa saṅkhyāsaddassa niccaṃ so hoti dase pare.
‘‘Saṅkhyānaṃ, vā’’ti ca vattate.
258.La darānaṃ.
Saṅkhyānaṃ dakārarakārānaṃ lakārādeso hoti vā.
Laḷānamaviseso . Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo, tena ‘‘soḷasa’’ iti niccaṃ, ‘‘teḷasa, terasa, cattālīsaṃ, cattārīsa’’miti vibhāsā, dasa pannarasādīsu na ca hoti.
Satta ca dasa ca, sattahi vā adhikā dasāti atthe sattarasa, sattadasa.
Aṭṭha ca dasa ca, aṭṭhahi vā adhikā dasāti atthe aṭṭhadasa itīdha ātte kate –
‘‘Vā, dassa, ra, saṅkhyāne’’ti ca vattate.
259.Aṭṭhādito ca.
Aṭṭhādito ca dasasaddassa dakārassa rakāro hoti vā saṅkhyāne. Aṭṭhārasa, aṭṭhādasa.
Aṭṭhāditoti kiṃ? Catuddasa.
Katisaddo bahuvacanantova, ‘‘kati yo’’ itīdha
Niccaṃ yolopādi, rassattaṃ, kati tiṭṭhanti, kati passasi, katihi katibhi, katinaṃ, katihi katibhi, katinaṃ, katisu.
Aliṅganāmaṃ niṭṭhitaṃ.